tik tiešam, nav nekā
ir labakā draudzene entos gadus...NAV labakā draudzene
ir kāds ko tu mīli, nav tāds ko tu mīli
protams, tas vis sir pārspilēti! Tik krasi jau tas nenotiek
šobrid viss ir atkaŗigs no jums mīļie.
Man reali sāp, un mani šoreiz neinterese vai jums tas sāp
...jo galu galā, paši vien sevi sāpinājāt, tikai nafig vēl mani iejaucāt! Es cerēju,ka viss nu beidzot ir ideāli-BEIDZOT! bez čakara, skaisti..bet viss ko es dzirdu ir tikai-''tu jau visu zini'' ''nav nekas tāds ko tu nezini'' ..un tā, atkal un atkal! Kaut gan katru reizi es uzzinu ko jaunu..cik daudz vēl?Cik ilgi? ir vel kas?varbut visu pastāstam vienā reizē?
Man tiešam tas sap
un manas asaras ir jusu vērtas, jo jūs esiet dārgi..bet kā ir šoreiz?
tā turpinam,
es gribu atpakaļ
Ditu....Elzu!!
un protams, Daniela-meitene, kura ir taisnības un dzidruma pilna.
MĪLU
šis ir tas liktenīgais ieraksts, ko vēlos nokomentēt. tikai neuztver personīgi. tās ir pašsaprotamas lietas, ko neviens cilvēks neievēro, tai skaitā arī es.
AtbildētDzēst1) tie cilvēki, kas šobrīd nav tavā dzīvē, tur ir kādu noteiktu iemeslu dēļ. vai nu viņi nebija tie īstie un paliekošie, vai arī tev viņi vairs nav nepieciešami, vai arī tu pati viņus esi kādā veidā atraidījusi. pati esmu pārliecinājusies, ka ir cilvēki, kas pazūd, bet ir tie īpašie, kas paliek un kuri tev ir ļoti dārgi. es arī bieži grimstu atmiņās par vecajiem, labajaiem laikiem, bet tieši tā - tie bija VECIE laiki un tagad ir citi laiki.
2) cilvēks ir noslēpumaina būtne. es apzinos, cik spēcīgi spēj sāpināt kas tāds, ko tu nezini, toties citi to zin un tad arī tu. es esmu pārliecināta, ka tev arī ir kādi noslēpumi, ko slēp no tā cilvēka, kurš kaut ko ir slēpis no tevis. varbūt viņš ir pārāk atklāts vai arī jums ir vienoti draugi un tad viss tiek padots pa apli (pati esmu dzīvojusi tādā kvadrātā un sapratu, ka tas nav izturams). nav nepieciešamības zināt visu par otru. jo, ja tu to uzzināsi vienā dienā, tev pēc tam tas viss liksies garlaicīgi. varbūt pamēģini skatīties uz to visu vieglāk. protams, atkarīgs no informācijas, kas pie tevis pieplūst. un apdomā, cik dārgs tev šis cilvēks ir.
3) tici vai nē, bet esmu sapratusi, ka dzīvē ir grūti tikt līdz balansam. tas ir ļoti sarežģīts un ilgstošs darbs. pie tam vidusskolas vecumā nav jēgas censties visu balansēt, jo nav ko. vidusskolā mēs mācāmies kļūdīties un pēc tam šīs kļūdas labot, tikt galā ar sarežģītām un sāpīgām situācijām un veidojam paši sevi. tikai vēlāk tev būs ko balansēt. būs ģimene, darbs, karjera, tu pati un pasaule. šobrīd mācies pieņemt lietas, kas nav vienkārši, taču vēlāk noderēs. un veido sevi tādu, kādu vēlies redzēt pēc vairākiem gadiem.
4) nezinu, vai tā elza esmu es, bet es tā pieņemšu un teikšu tā - tu man, protams, arī pietrūksti un mums kādreiz vajadzētu satikties! acīmredzot ir lietas, kuras tev (man jau arī) ir uz sirds un kuras veco laiku vārdā varam izrunāt. viss ir atkarīgs tikai no mums!
turies! sūtu daudz bučas!
un, lai vai kā arī sāpētu, vienmēr mēģini atcerēties to labo par to cilvēku. tici man, uzreiz mainīsies tavs skatījums. ;)
Jā Elza..tā esi tu pati!!kuru domāju
AtbildētDzēstUn nevaru nepiekrist par Tevis rakstīto...Tā tiktiešām ir, bet kad viss iet uz apli atkārtojas un kļūdas nelabo-tad arī mans it kā nepiepildāmais mērs ir galā! un visbeidzot tā ir
bet nu es jau te esmu galīgi lielos vilcienos izstāstījusi..Rēķinos ar to, ka drīz vien tiksimies un tā ''po žizņ'' pamatīgi izrunāsimies..bučas, un paldies!!! :*