nevirsraksts

man pat nenāca prātā kā varētu nosaukt šo ziņu.
es esmu tik ļoti liela MUĻĶE.
es esmu iekāpusi tādā kakāā, ko darīšu tālāk?
kas to lai zin.

visu laiku pārbaudīju pati sevi, pārbaudījumi bija par grūtu-neizturēju.

nuu tik ļooti

laikam jau katram pienāk tāds brīdis kad atkal un atkal apzinies, ka vainu meklē citos-nevis sevī
tas ir briesmīgi. kad esmu šajā situācija, es bieži pamanu mazās sliktās lietiņas, un domās pie sevis pārvēršu par kaut ko neeenormāli lielu bez maz vai- ''Ak šausmas, nu kā tā var?!''
bet tajā pašā laikā neizceļu tās labās lietas un izdarības, kuras būtu jāpiefiksē. Man tas liekas pašsaprotami-''tam tā jābūt un citādāk nemaz nevar''..
|Jau atkal kaut kādā strupceļā, nezinu ko vēlos, ko vēlēšos un ko vēlējos|
varbūt man tiešām vienkārši ir bail?

vienkārši, NAV
pff