Ārprātīgi atvainojos par to, ka sēit neesmu rakstījusi jau veselu mūžību...
bet te nu jums būs lasāmviela pusnaktij! :D


varbūt es nerasktīju no negribēju raut ārā fragmentus no savas ikdienas, bet nu tagad visu pamazām lieku kopā un saku-JĀ, LUĪZ, šito es no tevis negaidīju!
Dažkārt man liekas, ka es pilnībā nedomāju ar galvu..jau laicīgi atvainojos par HAOTISKO rakstiņu manā blogā, kas šobrīd top. man visa kā ir par daudz un vēl neesmu iemācījusies to visu smuki salipināt kopā.
Brīvdienas pagājušas, bet es tik tagad viņas sajutu..tas jau laikam mums/skolniekiem/ tā normāli. pagājušo 5dien biju pie frizieres, viņa man palūdz atnākt 1dien par mod

eli. Uzmočīja man izstāžu fričeni..1dien vakarā piezvanīja man vēlreiz, un palūdza atkārtot šo procesu arī 2dien! saņēmos un aizgāju..abas dienas staigāju ar uber krutu galvu.patiesībā man bija kauns iet pa ielu, un tie kuri mani redzēja-luudzu nepadomājiet ka man mājās nav ko darīt! :DDDD galīgi nē.
maniem vecākiem tagad ir ruksīš krāsas /rozā/ istaba..hahaha, itkā tur divas cacas dzīvotu!
trešdien visu dienu nosēdēju pie sava zpd tapšanas, rakstīju rakstiijurakstīju, uzrakstīju nieka divas lpp un jutos lepna, līdz brīdim kad man 4dien pateica- ''eu luīz, teorētiskajā daļā nedrīkst būt tevis rakstīts, jābūt copy paste no grāmatām un neta!'' es vienkārši nojūdzos, neko pabirdināju asariņas un viss!
4dien sakopēju vajadzīgo info un tagad tik jānosuuta darba vadītājai
5diena sākās ar aukstu dušu plkst deviņos, jutos briesmīgu nenokāā....taisījos un plkst vienos satikos ar savu saulīti un Daini. mjām...pastaigājām pa veikaliem.
pusdienas satikām S.B.Plāci un pārbaudījām Vecrīgas pārdevējas. :D
neko, nav jau pirmā reize. Martini mūsu rokās, devāmies pačalot.
ap septiņiem biju P. un nu jau bija jāsāk gatavoties vakaram pie Danielas..piebildīšu ka aizvien jutos slikti un man briesmīgi sāpēja galva..
kad biju sataisījusies un divas reizes saplēsusi zeķbikses, devāmies laimīgi ceļā ar sarkanu lūpu krāsu un sabučotu kartiņu.
ap desmitiem bijām pirtī ''Svēlmes'' kur tad arī notika turpmākie notikumi..
samīļojām Danielu un nuu ko, DANIELAI jau 17!!!!!! atkārtoti sūtu daudz bučas.
daudzas leitas biju plānojusi pilnīgi citādāk, bet kā bija tā bija..
es atkal neizdarīju to ko biju saņēmusies izdarīt!
un godīgi sakto paldies Justas un Daini par jūsu padomiem..
nezinu kā būs tālāk, bet viennozīmīgi grūtāk kā pirms tam, jo man taču ir jāsaņemas un jāpasaka tas par ko šaubos, vai tik tiešām to nenožēlošu, jo godīgi sakot....man liekas ka nu jau tas ir pieradums.
man ir vislabākā māsa pasaulē.
lai nu kā, tiešām nezinu, kurš tika tik tālu lasot manu traki jocīgo ziņu, bet paldies, tagad esmu dalījusies ar sevi.
vēlreiz atvainojos apr haotiskumu.
vai ir maz kāds kurš lasa šo ziņu?
ieliec kaut punktiņu komentārā...
DVĒSELĪTE!
bučas, jūsu minkaane.